Pirms ekonomikas krīzes bieži biju braucis uz Tallinu darba darīšanās, tāpēc no kārtējā apmeklējuma pagājušā gada vasarā negaidīju nekā pārsteidzoša. Tomēr bija interesanti aplūkot, kā izmainījās valsts pēc eiro ieviešanas un pārbaudīt vai ir jūtams cenu kāpums. Pirmais cenu tests notika “Maķītī”. Secinājums apmierinošs, jo cenas identiskas Latvijai.
Tomēr varēja manīt, ka Igauniju ekonomiskā krīze arī skārusi, jo nevarēja vērot kādu īpašu celtniecības bumu, kurš parasti manāms pie ekonomikas izaugsmes. Tallinā nācās saskārāties ar takšu krāpniecību, kura tik raksturīga Baltijas valstu galvaspilsētām. Trīs ar pusi kilometru garais ceļš pārvērtās par rēķinu 30 eiro apmērā. Skaitītājs taksī acīmredzami tika barots ar dopingu. Ceļa laikā no taksista tika izspiesta informācija, ka krievvalodīgos nemīl un visādi piespiež. Tomēr pēc lielākas pratināšanas, taksists atzinās, ka ja strādā, tad nopelnīt tomēr var un igauņu valodu tomēr prot. Lielākoties visi taksisti ir krievvalodīgi un iesaku ceļa izmaksas pārrunāt pirms doties ceļā.
Viesnīcas cenas joprojām ir ļoti demokrātiskas, neskatoties uz to, ka tās atrodas pašā pilsētas centrā. Arī viesnīcā strādāja krievvalodīgas meitenes, bet atšķirībā no taksista viņas bija apmierinātas ar dzīvi. Iespējams, ka tieši šajā viesnīcā krievvalodīgais personāls bija vairākumā, dēļ viesnīcas īpašnieku tautības. Iepriekš satiku igauņus, bet arī labi pārzinošus krievu valodu un ļoti laipnus.
 |  |
Apmeklējot veikalus pievērsu uzmanību, ka olas, maizi un pienu var nopirkt lētāk nekā Latvija, tad secināju, ka eiro ieviešana nav spēcīgi ietekmējusi patēriņa preces. Drīzāk cenu kāpumu var vērot pakalpojumu cenās, bet to grūti apgalvot viennozīmīgi. Tūristu pilnās galvaspilsētās pakalpojumu cenas vienmēr ir paaugstinātas. Tā pat cenu līmeni neiesaku vērtēt pēc restorāniem Tallinas vecpilsētā, kur tās nekad nav bijušas demokrātiskas.
Nekas cits īpašs pilsētās jauns netika pamanīts un Tallina joprojām ir lieliska vieta priekš brīvdienu atpūtas. Īpaši romantiskas.
Mobilais foto radars.
Tomēr patīkams pārsteigums mani sagaidīja atpakaļ ceļā. Līdz šim biju apbraukājis Pērnavas dzīvojamos rajonos un neiegriezos jūras kūrortā. Tiešām biju pārsteigs ar iekārtotu un patīkamu pludmali un infrastruktūru, kura ir krietni attīstītāka par Jūrmalas. Tomēr pats šeit nebrauktu atpūsties, jo man vairāk tīk Saulkrastu pludmales ar zināmu ne attīstību.
Ierakstīt komentāru